Asociācija: Valstij jāatbalsta, nevis jābremzē koģenerācijas izmantošana iedzīvotāju siltumapgādē(0)

Rīga, 24.nov., NOZARE.LV. Valstij ir jāatbalsta, nevis jābremzē koģenerācijas izmantošana iedzīvotāju siltumapgādē, vienalga, vai kurina šķeldu vai gāzi, tā nesen iznākušajā "Latvijas Tālruņa", "Firmas.lv" un aģentūras LETA biznesa portāla "Nozare.lv" veidotajā "Latvijas biznesa gada pārskatā 2012" norāda Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) valdes loceklis Andris Akermanis.
"Laiks arī valdībai un ministriem paskatīties uz tarifiem pilsētās, kur tiek izmantotas šīs iespējas. Tad varbūt nebūs cenšanās pēc nesaprātīgiem lēmumiem un nebūs tā, ka, samazinot nepamatotu atbalstu, tiek noņemts pamatots atbalsts iedzīvotājiem piegādātam siltumam. Siltums mūsu klimatā ir absolūtas nepieciešamības prece, tā cena ir augsta, un lēmumiem jābūt ļoti pārdomātiem," spriež Akermanis.
Vērtējot šī gada aktualitātes, viņš norāda, ka jaunajā apkures sezonā gan Rīgā, gan ārpus tās efektu sāk dot iepriekšējo gadu darbs, par Eiropas Savienības naudu būvējot šķeldas katlumājas. Tas ļauj stabilizēt siltumtarifus un samazināt dārgās dabasgāzes patēriņu.
LSUA pārstāvis gan norāda, ka dabasgāzes izmantošana siltumapgādē ļauj samazināt tarifus, ja tā tiek izmantota energoefektīvajā koģenerācijas ciklā, vienlaicīgi ražojot gan elektrību, gan siltumu.
"Eiropa to ir sapratusi un visādi cenšas paplašināt koģenerācijas izmantošanu. Diemžēl pie mums notiek pretēji mēģinājumi, cenšoties ne tikai apturēt jaunu jaudu izveidi, bet arī mainīt noteikumus spēles gaitā. Tā ir bezatbildīga spēlēšanās ar siltumapgādi. Valsts var ierobežot atbalstu, taču nedrīkst izdarīt sitienu pa tik sociāli jutīgu un dārgu jomu kā iedzīvotāju siltumapgāde," norāda Akermanis.
Viņš piebilst, ka uzņēmumiem jādomā par vietējā kurināmā - šķeldas - izmantošanas paplašināšanu, siltumzudumu samazināšanu trasēs.
Būtiska problēma ir arī vecie parādi par siltumu. "Ir jāuzlabo patērētāju nomaksas disciplīna, arī ar tiesvedības palīdzību. Nevar būt tā, ka klienti saņem siltumu, bet par to nemaksā. Jāsaprot: lai visa māja nepaliktu bez siltuma, nemaksātāju parādus spiesti segt kaimiņi - vai nu no ēku apsaimniekošanas naudas, vai paaugstinot siltuma maksu," skaidro asociācijas valdes loceklis.
Viņš norāda, ka arī valstij noteikti jārūpējas par likumdošanas sakārtošanu, lai likvidētu vecos parādus par siltumu un nepieļautu jaunu veidošanos. Likumiem ir jābalsta gan godīgi ražotāji, gan godīgi maksātāji, nepieļaujot dzīvošanu uz kaimiņu rēķina. Jāpanāk, lai par preci samaksā visi, kas to patērējuši.
Kā ziņots, klajā nācis izdevums "Latvijas biznesa gada pārskats 2012" - unikāls izdevums, kurā drukātā veidā apkopota informācija par uzņēmumiem, kas rada 95% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma.
Pārskatā apkopota informācija no uzņēmēju iesniegtajiem 2011.gada pārskatiem. Kopumā grāmatas drukātajā un interneta versijā publicēta informācija nozaru dalījumā par uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums ir lielāks par 100 000 latu. Šādu uzņēmumu Latvijā ir virs 20 000, un kopējais šo uzņēmumu apgrozījums 2011.gadā bija virs 30 miljardiem latu, kas savukārt veido 95% no visa 2011.gada pārskatos uzrādītā apgrozījuma.
"Latvijas biznesa gada pārskatā" iekļauti detalizēti nozaru uzņēmumu topi, kas sadalīti pa 17 industrijām, 63 virsnozarēm un 472 nozarēm, veiksmīgāko uzņēmēju un nozaru ekspertu atziņas un prognozes, kā arī padziļināts biznesa vides apskats.
Elizabete Rutule, Nozare.lv