Latvijas Bankas ekonomiste: Ceturtajā ceturksnī IKP tik rožainu ainavu nerādīs(0)

Rīga, 9.nov., NOZARE.LV. Lai gan trešā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) ātrais novērtējums apliecina ekonomikas izrāvienu, tomēr gada ceturtais ceturksnis vairs tik rožainu ainavu nerādīs, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska.
Pirmkārt, ceturtā ceturkšņa rezultātus nozīmīgāk ietekmē laika apstākļi un apkures sezona, kas var samazināt izaugsmes tempus, norāda Bičevska. Pērn ceturtais ceturksnis bija ļoti silts, tā gan ļaujot būvniecības un transporta nozarēm pagarināt sezonas darbus, gan samazinot apkures rēķinus iedzīvotājiem un radot iespēju naudu atvēlēt citiem pirkumiem. Maz ticams, ka šā gada nogale būs tikpat silta kā pērngad.
Otrkārt, un tas potenciāli ir daudz nozīmīgāk, uzsver ekonomiste, izaugsmi gada beigās un arī nākamgad varētu ietekmēt norises kā ārējā pieprasījumā, tā pēdējo ceturkšņu galvenā virzītāja - iekšzemes pieprasījuma - dinamikā.
"Jau septembra operatīvie dati iezīmēja mazumtirdzniecības un rūpniecības kritumus. To varētu uzskatīt par īslaicīgu nosvārstīšanos, tomēr apstrādes rūpniecībā sākušas bremzēties dažas iepriekš spēcīgu izaugsmi demonstrējušas apakšnozares. Arī mazumtirdzniecībā kritums bijis plaša patēriņa precēm, kas var iezīmēt arī patēriņa vājināšanos," raksta Bičevska.
Tāpēc zināma izaugsmes tempu bremzēšanās gada pēdējā ceturksnī ir pat ļoti ticama. Tomēr arī pārlieku lielam pesimismam patlaban nav pamata - pat ar zemākiem izaugsmes tempiem Latvijai ir labas izredzes arī tuvākajā nākotnē būt starp visstraujāk augošajām Eiropas Savienības (ES) valstīm, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste.
Bičevska raksta, ka vēl vasarā uz tik strauju IKP kāpumu trešajā ceturksnī necerēja pat lielākie optimisti.
"Kāpēc? Par globālās ekonomikas problēmām un Eiropas dienvidu valstu nedienām runājam jau pāris gadus, tomēr Latvijas tautsaimniecība spītīgi turējās pretim, nodrošinot arvien lielākus IKP pieauguma tempus un pamazām atņemot ES valstu tautsaimniecību izaugsmes čempiona titulu Igaunijai. Viens no svarīgākajiem Latvijas labā snieguma nodrošinātājiem bija samērā veiksmīga galveno tirdzniecības partnervalstu tautsaimniecību attīstība, tā saglabājot augstu ārējo pieprasījumu," skaidro Bičevska.
Tomēr šogad strauju iedzīvotāju un uzņēmēju noskaņojuma pasliktinājumu sāka uzrādīt Eiropas "smagsvars" Vācija - kopš gada sākuma līdz oktobrim Vācijas kopējais ekonomikas sentimenta indekss (ESI) ir zaudējis 13,3 punktus, kas ir ļoti daudz, tā neko labu nesolot pieprasījumam pēc Latvijas ražotajām precēm. Pagaidām gan samērā labas pozīcijas saglabājušas citas Latvijas eksportam nozīmīgākās valstis - Igaunija, Lietuva un Zviedrija, norāda ekonomiste.
"Tomēr otrajā ceturksnī kā labs aktieris pēc ilgas pauzes par sevi atgādināja privātais patēriņš. Privātā patēriņa straujais kāpums nodrošināja lielāko devumu IKP izaugsmē. Atgādināšu, ka pēdējo reizi patēriņš līdera lomā bija pirms gandrīz pieciem gadiem - 2007.gada trešajā ceturksnī. Tātad pauze patiešām ir Holivudas izcilāko aktieru cienīga. Lai gan patlaban neredzam trešā ceturkšņa IKP sastāvdaļas, tomēr ļoti straujais mazumtirdzniecības kāpums vedina domāt, ka arī šajā ceturksnī privātais patēriņš varētu būs saglabājis pirmā plāna lomu," raksta Bičevska.
Nozaru griezumā līdzās pieminētajai tirdzniecībai trešajā ceturksnī labu sniegumu uzrādījušas arī lauksaimniecība, apstrādes rūpniecība, būvniecība. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) preses komentārā minēto kāpums bijis arī gandrīz visām pakalpojumu sektora nozarēm, piebilst Bičevska.
Jau ziņots, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms šā gada trešajā ceturksnī pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem, salīdzinot ar 2011.gada trešo ceturksni, ir palielinājies par 5,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrais novērtējums.
IKP ietekmēja apjomu kāpums apstrādes rūpniecībā un tirdzniecībā - par 7%, būvniecībā - par 8%. Šajā ceturksnī vērojams pieaugums gandrīz visās pakalpojumu sektora nozarēs, kā arī par 7% vairāk tika iekasēti produktu nodokļi.
Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem IKP 2012.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2012.gada otro ceturksni, palielinājies par 1,7%.
Ivars Motivāns, Nozare.lv