Šogad vidējais darba meklētāju īpatsvars varētu būt 1-1,5 procentpunktu mazāks nekā pērn(0)

Rīga, 14.nov., NOZARE.LV. 2012.gada vidējais darba meklētāju īpatsvars varētu būt par 1-1,5 procentpunktiem mazāks par pagājušā gada 16,2%, vietnē "makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.
Šodien publicētie Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati apstiprina, ka nav pamata bažām par bezdarba nesamazināšanos. Darba meklētāju īpatsvars šā gada trešajā ceturksnī bija 13,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir zemākais rādītājs kopš 2008.gada beigām. Tādējādi darba tirgus atlabšana, kas notiek nepārtraukti kopš 2010.gada pavasara, atkal atspoguļojās ne tikai nodarbinātības kāpumā, bet arī bezdarba samazinājumā, raksta ekonomists.
Iepriekšējos ceturkšņos bezdarba kritumu kavēja īstermiņa faktori: "simtlatnieku" programmas restrukturizācija, ekonomiskās aktivitātes līmeņa pieaugums un sezonalitāte.
Krasnopjorovs prognozē, ka 2013.gadā bezdarba kritums turpināsies, tomēr nebūs straujāks par šogad piedzīvoto. No vienas puses, visai straujš iekšzemes kopprodukta kāpums šogad veicinās darba tirgus atlabšanu arī nākamgad, jo nodarbinātības dinamika par dažiem ceturkšņiem atpaliek no ražošanas apjoma pārmaiņām. No otras puses, bezdarba samazināšanas dinamiku arvien vairāk ietekmēs strukturālā bezdarba apkarošanas veikums.
Arvien vairāk uzņēmēju sūdzas par kvalificēta darbaspēka trūkumu. Saskaņā ar jaunākajiem Eiropas Komisijas datiem darbaspēka trūkumu kā galveno uzņēmējdarbības kavējošo faktoru min 13,3% aptaujāto būvniecības uzņēmēju, apstrādes rūpniecībā to norāda 8,7%, pakalpojumos - 7,1% aptaujāto.
Bezdarba līmenis pamatizglītību ieguvušo vidū ir daudz augstāks nekā starp augstākās izglītības ieguvējiem - attiecīgi 6,9% un 25,1%,, un tas ir galvenais iemesls jauniešu bezdarba problēmai, raksta Krasnopjorovs.
Tomēr viņš norāda, ka atalgojuma kāpumam saglabājoties mērenam un darba ražīgumam atbilstošam, darba tirgus norises pagaidām neapdraud sasniegto cenu stabilitāti.
"Eurostat" datubāzēs atrodami darba meklētāju īpatsvara vēsturiskie dati, kas koriģēti atbilstoši 2011.gada tautas skaitīšanas rezultātiem. Tajos redzams, ka bezdarba augstākajā punktā - 2010.gada pirmajā ceturksnī - darba meklētāju īpatsvars bija 21,6%, kas ir par 1,1 procentpunktu augstāks, nekā tolaik lēsts. Tādējādi bezdarba samazinājums pēdējo 2,5 gadu laikā patiesībā notika straujāk, nekā tika uzskatīts līdz šim, atzīmē Latvijas Bankas ekonomists.
Pēdējās nedēļās daži mediji tiražēja "ziņu", ka Latvijas bezdarbs ir trešais augstākais Eiropas Savienībā, nekautrējoties salīdzināt Latvijas 2.ceturkšņa datus ar citu valstu 3.ceturkšņa datiem.
Eiropas Savienībā patlaban Latvija bezdarba ziņā ierindojas 6.vietā - aiz Spānijas, Grieķijas, Īrijas, Portugāles un Slovākijas. Pirms gada mūsu valsts bija 5.vietā.
"Turpmākais progress ir atkarīgs no strukturālā bezdarba apkarošanas veikuma. Tas nozīmē - pat neskatoties uz iepriecinošajām darba tirgus tendencēm, strukturālo reformu veikšanas nepieciešamība valstī šobrīd aktualitāti nezaudē," rezumē Latvijas Bankas ekonomists.
Kā ziņots, Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati rāda, ka šā gada trešajā ceturksnī audzis nodarbināto iedzīvotāju skaits - kopumā valstī bija nodarbināti 905 100 cilvēki jeb 57,5% no iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Trešajā ceturksnī Latvijā samazinājies darba meklētāju skaits un īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū - trešajā ceturksnī valstī bija 141 800 darba meklētāju jeb 13,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.
Airisa Ādamsone, Nozare.lv